Ukraina 2011. Ievads

Ievads
Šīs vasaras atvaļinājumu tika nolemts pavadīt Ukrainā. Kāpēc Ukraina? Ideja pieder Dacei – mūsu ceļabiedru kompānijas visuvarenajam Dievam. Šajā gadījumā Dievs gan neattaisno savu visuvarenumu, jo ir špikojis savu ideju no kolēģiem. Ideja tika aktīvi pārcilāta jau ziemā pie dažādu dzērienu traukiem un ja nemaldos, tad pat ātrāk – jau iepriekšējā vasarā. Galvenais plāns – jātiek pie busa un jārullē. Tiek norunāts laiks – pēdējās divas jūlija nedēļas, vienojamies par aptuveno maršrutu (Karpati – Odesa – loks pa Krimu – Kijeva) un brauciena konceptu: pēc iespējas lētāk – ar nakšņošanām teltīs un sauso paiku. Kodols ir – es un Renāte, Ričs un Dace, bet izmaksu īsināšanai vajag papildspēkus. Līdz pēdējam brīdim nav skaidrības ne par galējo braucēju sastāvu, ne busu…

Divas nedēļas pirms plānotās izbraukšanas rezervētais deviņvietīgais buss ar šoferi pavēsta mums prieka vēsti pasakot, ka nevarēs mums palīdzēt. Šajā brīdī braucēju sastāvs jau bija noskaidrots. Jau iepriekš minētā mūsu četru cilvēku kompānija, divi mani studiju laika biedri – Mārtiņš un Aņa, drauga mamma – Velta un šoferis, kuru plānojām ceļā pie stūres arī vajadzības gadījumā atpūtināt. Viena vieta brīva – ērtības labad lai, kāds var pačučēt. Komforta prasības uzvarēja attiecībā pret pārdesmit latu ietaupījumu, ko būtu ieguvuši ņemot vēl vienu ceļa biedru. Par laimi busa problēmu izdevās divu dienu laikā atrisināt un Mārtiņš sarunāja mums citu busiņu, kurš solījās būt gan lielāks, gan ērtāks. Vēl lielāks prieks ērtuma gribētājiem. Šofera nebūs un būs jāstūrē pašiem un kopā divas vietas brīvas.

Vēl atklājas divas problēmas ar ceļabiedru Riču un vienu dienu uz jautājuma zīmes ir pat viņa piedalīšanās braucienā. Pirmā: Ričam jāstājas augstākajā mācību iestādē un skola dod mājienu, ka bez viņa fiziskas klātbūtnes tas nav iespējams. Problēma tiek atrisināta ar notāra palīdzību un Riča māmiņa tiek pie pilnvaras, kas ļauj to darīt viņa vietā. Otrā: Riča pase ir derīga 5 mēnešus un dažos avotos ir lasīts, ka pasei pirms došanās ārpus valsts ir jābūt vismaz ar 6 mēnešu derīguma termiņu. To atklājam piektdienas vakarā un jāizbrauc ir pirmdien no rīta. Nekādu cerību tikt pie jaunas pases. Nolemjam – kā būs, tā būs. Domāsim uz robežas!

Vēl pēdējo nedēļu laikā tiek aktīvi meklēti potenciālie apskates objekti, piefiksētas to koordinātes, tecināta siekala pie to bildēm internetā, lasīti slēpņu apraksti, sagatavots laptops. Viss kā pa diegu. Zilā zoba GPS sajūgts ar laptopu un rāda mūsu atrašanās vietu kartē uz datora ekrāna, sabakstīti kartē arī visi apskates objekti un slēpņi. GPS gan sākumā nedaudz niķojas un negrib sadarboties ar datoru, bet arī šo problēmu novēršam. Ir labi zināt savu atrašanās vietu un pārlūkot kartes datora ekrānā, bet būtu labi, ja kāds mums arī suflētu, kur braukt krustojumā. Visi mēģinājumi sarunāt kādu TomTomu beidzas ar neveiksmi un pašā pēdējā brīdī Mārtiņš iegādājas ķīniešu ražotu TomTomveidīgu ierīci, kas māk gan mūziku spēlēt, gan pastāstīt, uz kuru pusi braukt krustojumā.

Vēl viena problēma atrisinās pati no sevis, kad nedēļā pirms izbraukšanas Ričs Dacei dzimšanas dienā uzdāvina portatīvo gāzes plītiņu. Papildinām dāvanu vēl ar gāzes baloniņiem no savas puses un nu tik silti roltoni varēs rūkdami slīdēt pa barības vadu uz leju. Kā vēlāk izrādīsies, tad bez abiem iepriekš minētājiem pēdējā brīža aparātiem (ķīniešu TomTomu un gāzes plītiņu) mūsu brauciens būtu diezgan pasmags. Svētdienā pirms izbraukšanas tiek iepirki roltoni un cita kaķu barība, ko grauzt, sakrāmētas kaudzē mantas, lai rīt – pirmdienā no rīta dotos ceļā. Vēl pirms miega Mārtiņš padod ziņu, ka izņēmis divus beņķus un uzreiz aiz šofera ielicis galdu. Katram pa sēdvietai un daudz brīvas vietas.

Turpmākajos aprakstos par katru dienu, lai atsvaidzinātu atmiņā notikumus un dažādas detaļas, tiks izmantotas Renātes piezīmes no pelēkā blociņa, kas rakstītas angļu valodā. Angļu? Jā, angļu! Neliels praktiskais treniņš, pēc ziemā pabeigtajiem angļu valodas kursiem. Lai labi lasās!